Pārlekt uz galveno saturu

Vēsture

1940. gadā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija, kura tika nodibināta Jelgavā un savu darbību uzsāka 1939. gada 1. jūlijā, sāka priekšdarbus jaunas fakultātes organizēšanai līdzās esošajām Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultātēm. 1941. gada jūnijā bija sagatavots toreizējās Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmuma projekts "Par Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas fakultātes nodibināšanu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā". Tas paredzēja jauno fakultāti dibināt ar 1941./42. mācību gada sākumu. Pirmajā gadā bija paredzēts uzņemt 60 studentus. Tas pats projekts paredzēja arī nodot visas Jelgavas pils telpas akadēmijas rīcībā. Šā projekta tapšanu par lēmumu izjauca karš.

Latvijā karš vēl nebija beidzies, kad 1944. gada 15. oktobrī tika atjaunota Lauksaimniecības akadēmijas, ar mainītu nosaukumu - Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA), darbība. 1991. gadā LLA pārdēvēja par Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU). Tā kā Jelgavas pils bija nopostīta, akadēmija tika izvietota Rīgā.

LLA darbu atsāka ar piecām fakultātēm: Lauksaimniecības, Mežsaimniecības, Veterinārmedicīnas, Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības, Lauksaimniecības mehanizācijas (LMF).

Viss 1944./45. mācību gads, kurš LLA sākās 15. decembrī, faktiski bija fakultātes organizēšanas gads. Tika pieņemti darbā mācībspēki un darbinieki, organizētas katedras un uzņemti studenti. Ar mācību gada pirmo rektora pavēli, kura izdota 1944. gada 13. novembrī, pieņēma darbā pirmos divus mācībspēkus Lauksaimniecības mašīnu katedrā (skaitot ar 15. oktobri) - par katedras vadītāja vietas izpildītāju un vecāko lektoru Ludvigu Lūsi, kuram uzdeva pagaidām izpildīt arī fakultātes dekāna pienākumus, un par asistenta vietas izpildītāju - vecāko lektoru Jāni Sprogu. Pēc dažām dienām L.Lūsis traģiski mira. Ar 20. novembri par docentu, Lauksaimniecības mašīnu katedras vadītāju un fakultātes dekānu iecēla Priekuļu lauksaimniecības mašīnu izmēģināšanas stacijas direktoru Jāni Balsaru. Pirmais students Pēteris Ostrovskis tika ieskaitīts LMF ar 1945. gada 1. janvāri. Līdz 1944. gada beigām fakultātē bija 6 mācībspēki un 2 darbinieki, uz mācību gada beigām - 10 mācībspēki, 8 darbinieki un 20 studenti. Bija izveidotas Lauksaimniecības mašīnu (katedra dibināta jau 1919. gadā Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes sastāvā), Augstākās matemātikas, Lauksaimniecības elektrifikācijas, Lauksaimniecības būvniecības, Materiālu stiprības un mašīnu elementu, Mašīnu-traktoru parka ekspluatācijas, Enerģētikas un siltuma saimniecības katedras. Īsāku vai ilgāku laiku fakultātes sastāvā ir bijušas arī Fizikas, Darba aizsardzības un Pedagoģijas katedras.

1945. gada rudenī uzņēma jau 45 studentus un turpmāk uzņemto studentu skaits pakāpeniski pieauga (ar 1950. g. - 75, 1952. g. - 100, 1954. g. - 125, 1960. g. - 150, 1970. g. - 175). Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados LMF bija pati lielākā fakultāte akadēmijā. Pēdējos gados uzņemto studentu skaits fakultātē ir samazinājies.

Rīgā fakultāte izvietojās dzīvojamās ēkās Ausekļa ielā 5, 9 un 11. Turpat bija arī studentu kopmītnes. 1956. gadā Lauksaimniecības mašīnu, kā arī Traktoru un automobiļu katedras pārcēlās uz jaunuzcelto ēku Ganību dambī 19. Lielu ieguldījumu fakultātes izveidošanā un tās sākotnējā attīstībā devuši: tās pirmais dekāns Jānis Balsars, profesori Jānis Āboliņš, Indriķis Biernis, Oļģerts Ozols, Arvīds Leppiks, Amālija Cekuliņa un Alberts Krastiņš, docenti Kārlis Zālīte, Dmitrijs Vološčiks un Eduards Kļučņiks.

1947./48. mācību gadā ar LMF dekanātu bija apvienots Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultātes dekanāts, bet 1948./49. m.g. un visu 1951. gadu - jaunizveidotās Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultātes dekanāts. 1947./48. un 1948./49. m.g. abu fakultāšu dekāns bija Dmitrijs Vološčiks (LMF), bet 1951. gadā - Pāvils Zariņš (PRTF).

1961. gada rudenī fakultāte pārcēlās uz jauno ēku (ar lietderīgo platību 7906 kv. m) Jelgavā, tagadējā J.Čakstes bulvārī 5 (tolaik I.Sudmaļa bulvāris). Fakultātes jaunās ēkas celtniecībā un iekārtošanā daudz enerģijas atdeva dekāns Eduards Kļučņiks. Pēc fakultātes pārcelšanās uz Jelgavu savu katedru izveidošanā un attīstībā daudz darījuši profesori Oļģerts Ozols, Jānis Ozols, Vladimirs Jansons, Arturs Valdmanis, Aleksandrs Tabuns, Alberts Lagzdons, kā arī docenti Sigizmunds Timšāns, Arnolds Mežs un Uldis Lieksnis. Nozīmīgu darbu fakultātes pilnveidošanā ieguldījuši dekāni Alberts Lagzdons, Olafs Brinkmanis, Valdis Dzelde, Māris Ķirsis, Kaspars Vārtukapteinis, prodekāni Linards Rezevskis, Antoņina Čukure, Ludis Pēks, Jānis Avotiņš, Kārlis Počs.

1964. gadā nodeva ekspluatācijā motoru izmēģināšanas laboratoriju Pils salā, 1975. gadā - fakultātes četrstāvu piebūvi, 1983. gadā - Ražošanas apmācības katedras jauno ēku P.Lejiņa ielā 2.

1959./60. mācību gadā lauksaimniecības mehanizācijas specialitātes 1., 2. un 3. kursā izdalīja pa vienai automobiļu un automobiļu saimniecības specialitātes grupai (ar 1994. gadu - autotransporta specialitāte), ar 1989. gadu izveidoja lauksaimniecības elektrifikācijas un automatizācijas (ar 1994. gadu - lauksaimniecības enerģētikas) specialitāti, ar 1991. gadu - pārtikas rūpniecības iekārtu specialitāti.

Ar 1996. gada 1. janvāri fakultāti pārdēvēja par Tehnisko fakultāti.

Ar 2000. gada 1. jūliju fakultātes struktūrā tika iekļauts Izglītības un mājsaimniecības institūts, kurš izveidojās apvienojot jau kopš dibināšanas 1989. gadā fakultātē teritoriāli atradušos (strukturāli tā kopš 1990. gada atradās LLU Humanitārā institūta sastāvā) Pedagoģijas katedru ar Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Uztura un mājturības katedras mājturības daļu. Reizē ar to arī mājturības-pedagoģijas studiju programma pārnāca jaunveidotā institūta un fakultātes pārziņā.

Ar 1997. gada 1. septembri fakultāte pārgāja uz institūtu sistēmu - tās pamatstruktūru pašlaik veido pieci institūti - izglītības un mājsaimniecības (direktore - profesore, Dr.paed. Baiba Briede); Lauksaimniecības enerģētikas (direktors - asoc. profesors, Dr.inž. Ainārs Galiņš;); Lauksaimniecības tehnikas (direktors - asoc.profesors, Dr.inž. Jānis Palabinskis); Mehānikas (direktors - asoc. profesors, Dr.inž. Imants Nulle) un Spēkratu (direktors - profesors, Dr.inž. Dainis Berjoza).

Ar 1997. gada 1. februāri uz fakultāti pārnāca daļa privatizācijai atdotā bijušā Valsts lopkopības mehanizācijas zinātnes un tehnikas centra Rāmava zinātnisko darbinieku.

Ar 1998. gada 1. janvāri fakultātes sastāvā pārnāca bijušais Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūts, tā tagadējais nosaukums - Ulbrokas zinātnes centrs. Ulbrokas ZC direktors1998. gadā bija Dr.inž. Eduards Matisāns, bet kopš 01.01.1999. – asociētais profesors, Dr.inž. Dainis Viesturs.

Fakultāšu darbu ir vadījuši 13 dekāni:

  • Jānis Balsars (20.11.44 - 14.04.47.),
  • Dmitrijs Vološčiks (15.04.47.- 31.12.50.),
  • Pāvils Zariņš (01.01.51. - 31.12.51.),
  • Nikolajs Ķipluks (01.01.52. - 08.08.53),
  • Oļģerts Ozols (09.08.53. - 11.11.55.),
  • Eduards Kļučņiks (12.11.55. - 04.04.61.),
  • Arturs Valdmanis (05.04.61. - 07.02.62),
  • Alberts Lagzdons (08.02.62. - 22.09.68.).
  • Olafs Brinkmanis (23.09.68. - 14.06.79.),
  • Valdis Dzelde (15.06.79. - 13.09.85.),
  • Māris Ķirsis (11.11.85. - 19.02.91.; 01.09.07. - 31.08.12.),
  • Kaspars Vārtukapteinis (20.02.91. - 31.08.07.; 01.09.12. - 30.06.14.),
  • Ilmārs Dukulis no 01.07.14.

Dekāna vietnieku pienākumus pildījuši:

  • Jānis Balsars (15.04.47.-30.11.50.),
  • Leonīds Vinogradovs (01.12.50.-30.06.51.),
  • Jāzeps Svētiņš (01.07.51.-08.02.52.),
  • Kārlis Likums (09.02.52.-31.08.52.),
  • Zilvijs Radziņš (01.09.52.-21.12.54.),
  • Linards Rezevskis (01.09.62.-14.12.67.),
  • Ēriks Ozoliņš (15.12.67.-21.12.69.),
  • Antoņina Čukure (01.01.70.-09.02.77.),
  • Ludis Pēks (10.02.77.-29.09.87.),
  • Jānis Avotiņš (21.04.78.- 29.10.86.),
  • Kaspars Vārtukapteinis (01.11.86.-31.08.88.; 01.09.89.-19.02.91.),
  • Jānis Vizbulis (12.09.88.-31.08.89.),
  • Aleksands Galoburda (01.10.87.-21.01.89.),
  • Pēteris Leščevics (01.02.89.-30.06.92.),
  • Kārlis Počs (26.02.91.-31.08.00.),
  • Gints Birzietis (kopš 01.09.00.),
  • Zane Beitere-Šeļegovska (kopš 01.04.05.).

Dekanāta tehnisko darbu veikušas - Lizete Kronberga, E.Lāma, L.Lēve, Dina Vējiņa (Eglīte), Ārija Kristevica, Mercedes Čižika, Ausma Hāze, Ārija Marksa, Edīte Grīnberga (Cinniusa), Ārija Verbele, Silvija Zundure, Ausma Kuļikovska, Inna Deņisova, Anna Strazdiņa, Edīte Grīnberga, Biruta Juse (Lintiņa), Anda Caune, Velga Caune (Sutena), Laimdota Strazda, Dagnija Vēvere, Zenta Meža, Lija Ošiņa, Ingūna Salaka, Gunta Gvalda, Agita Žebrovska, pašlaik Jolanta Krisūna, Dzidra Ceple un Inga Zeltkalne.