Garāžā, kur tiek būvēts sabiedrībā reti dzirdētais, mazpazīstamais pneimobilis, sagaida Krišjānis. Mārtiņš ieradīšoties vēlāk, jo pasniedz virpošanas nodarbības TF, strādājot viesasistenta amatā. Krišjāni daudzi jelgavnieki pazīst kā motociklu restauratoru, kurš brīvajā laikā nodarbojas ar muzicēšanu un patlaban studē enerģētiku maģistrantūrā. Pneimobiļa projekts viņam ir kārtējais izaicinājums, nekad iepriekš ko līdzīgu neesot būvējis, tāpēc pašam interesanti vērot savas spējas.

Kamēr projekta objekts - pneimobilis lepni gozējas garāžas vidū, Krišjānis aizrautīgi stāsta par transportlīdzekli un raksturo tā mehānisko darbību jeb pamatprincipus, kas nodrošina tā kustībspēju. Pneimobilis ir vieglas konstrukcijas transporta līdzeklis, kas veic kustību, izmantojot pneimatiskos cilindrus un saspiestu slāpekli. Lai nodrošinātu kustību, gaiss no rezervuāra plūst uz plūsmas regulatoru jeb droseļvārstu, tālāk uz elektromagnētiskajiem vārstiem. Kontroleris apstrādā informāciju par gaisa spiedienu, cilindru stāvokli un attiecīgā momentā atver konkrētu gaisa padeves vārstu, caur kuru gaiss nodarbina cilindru. Cilindri ar ķēžu starpniecību piedzen ķēžratus, kas savukārt griež izejošo vārpstu. Kā enerģijas avots sacensībās tiek izmantots ar saspiesta slāpekļa balons, kura tilpums ir 10 litru un spiediens – 200 bāri. Jelgavas pneimobiļa autoriem ir idejas par to, kā paildzināt tā braucienu sacīkšu distancēs, taču sportiskā konkurence neļauj par to runāt ārpus garāžas.

Lai labāk izprastu pneimobiļa nozīmi, jautājam gan par projekta idejas rašanos, gan gaidāmo sacīkšu norisi. Viss sācies, TF pārstāvjiem piedāvājot Mārtiņam uzrakstīt pieteikumu par dalību sacīkstēs, ko organizē firma Aventics, kas nodarbojas ar pneimatisko ierīču ražošanu. Mārtiņš vietnē youtube.com izpētījis iepriekšējo gadu sacensības un izlēmis pieteikties. Veidojot komandu, sākumā saskāries ar sarežģījumiem, jo daži pieaicinātie brīvprātīgie projekta interesenti ātri vien likuši manīt savu kūtro dabu, bet galvenajiem rasējumiem bija jābūt gataviem jau pēc Ziemassvētkiem. Pieteikšanās 1.kārtu nācās nokavēt. Projekta pieteikuma rakstīšanā ļoti palīdzējusi Mārtiņa māsa Baiba Ziemele.

“Bez viņas palīdzības, būtu nokavējis arī pieteikšanās otro kārtu,” atklāj Mārtiņš. Projekts bijis gatavs ap Jaungadu un sapratis, ka būs nepieciešams palīgs, Mārtiņš nolēmis izstāstīt par to Krišjānim. „Sākotnēji domāju lūgt, lai Krišjānis palīdz tikai saistībā ar elektronikas lietām”, precizē Mārtiņš. „Toties man īsti nebija skaidra maģistra darba ideja, tāpēc pieteikšanās projektā palīdzēja pilnvērtīgi to izstrādāt,” savu motivāciju raksturo Krišjānis.

Mārtiņš neslēpj, ka bijis patīkami pārsteigts, redzot pārinieka iesaistīšanos arī lietās, kas nav attiecināmas uz elektroniku un atzīst, ka Krišjānis ir ļoti viņam palīdzējis. Jautāti, kā savā starpā sadala pienākumus, būvējot pneimobili, puiši atzīst, ka katrs dara to, ko vajag. Piemēram, Mārtiņš labprātāk metina, Krišjānis atbild par krāsošanas un detaļu salāgošanas darbiem, jo tajos vajadzīga pacietība, taču nav strikti sadalījuši darbus: „Ko redzam, to darām, bieži maināmies pienākumiem.”

Mārtiņa māsa Baiba garāžā dokumentē darbu gaitu un atbild par projekta Facebook lapu. Pateicoties Baibas sadarbībai ar šujmašīnu, pneimobilim ir skaists un ērts sēdeklis. No komandas pirmā sastāva interesi nav zaudējis vienīgi Guntis Zondaks, kurš studē LLU TF bakalaura studiju programmu “Mašīnu ražošana un projektēšana.” Guntis ir viegls, maza auguma jaunietis, kurš tika izvēlēts pneimobiļa pilota amatam. Viņš bieži brauc uz garāžu, palīdzēt Krišjānim un Mārtiņam, paralēli studējot pareizos sportiskas braukšanas pamatprincipus no dažādām autosporta grāmatām, jo kolīdz būs pabeigti darbi garāžā, sāksies Gunta treniņbraucieni. “Vispār jau projekta gaitā piedalījušies daudzi – mūsu kopīgie draugi, ģimenes locekļi, visus uzskaitīt laikam ir neiespējami,” atzīst Mārtiņš.

Pneimobiļu sacensības Ungārijā sāksies 5.maijā un notiks divas dienas. Pirmajā paredzēta komandu ierašanās, reģistrācija, pneimobiļu prezentācija, savukārt nākamajā dienā no rīta sacīkšu dalībnieki dosies kopējā parādē pa pilsētas ielām un pēc tam notiks sacensības. Kopā ar jelgavniekiem Latvijai tā būs pirmā dalība šādās sacīkstēs, bet pavisam tajās piedalīsies vairāk kā 50 komandu. Pavisam pneimobiļu braucēji konkurēs trīs disciplīnās: uz maksimālo ātrumu, izveicību (paredzēts brauciens pa līkumotu trasi) un attālumu (izmantojot tikai vienu slāpekļa balonu). Sacensību nolikumā akcentētas sīkas un detalizētas nianses, kurām jāpievērš uzmanība, tomēr Mārtiņš atzīst, ka tam ir arī trūkumi: „Piemēram, drošības prasības sacensībās ir teju vienā līmenī ar pasaules sacīkstēm rallijā, taču ir svarīgas lietas, kas nolikumā nav minētas vispār.” Pagājušogad augstākā sasniegtā ātruma rekords bijis 47 km/h, garākās distances garums (1.vieta) – 12,6 km, 2.vieta – 8 km, 3.vieta – 5 km, kas rāda cik liels ir nobraukto distanču garuma diapazons starp ekipāžām. Puiši cer, ka viņu būvētais pneimobilis varēs sasniegt ātrumu 50-55 km/h, kas nodrošinātu 2.vietu. Tiesa, vēl nav zināms, kā kustības norisi ietekmēs pneimobiļa svars kopā ar braucēju – 150 kg, kas nebūt neliecina par vieglumu.

Ziemā puiši apmeklējuši izstādi Tech Industry Ķīpsalā un tur satikuši lietuviešu komandu, kas Ungārijā startējuši pagājušogad un dalījušies ar savu pieredzes stāstu. Atšķirībā no lietuviešiem, kuru pneimobiļa izveide tika uzticēta speciālistiem, jelgavnieki rāda, ka spēj strādāt ar savām rokām. Protams, ir ļoti daudzi, kas palīdz no malas, dodot padomus, sekojot līdzi Facebook. Piemēram, riteņu izvēlē padomu sniedzis profesionāls riteņbraucējs, kas nodarbojas ar downhill sportu: „Viņš mums ieteica, kādus riteņus izvēlēties, mēs pasūtījām atsevišķas detaļas, kuras tika saliktas kopā, riteņus nepirkām gatavus.”

Puišiem svarīgs arī vizuālais pneimobiļa noformējums. Pneimobiļa pārsegs veidots pašu rokām no stiklašķiedras un izdevies ar otro mēģinājumu. Sāni tiks veidoti no organiskā stikla. Intervijas laikā pārsegs vēl nav nokrāsots, taču šobrīd tas jau ir tumši sarkanā krāsā un to var aplūkot Facebook lapā. „Ja būvējot kāds elements izdevies skaists, tad gribas, lai viss pārējais arī būtu baudāms”, spriež Krišjānis, kurš atzīst, ka, nodarbojoties ar motociklu restaurāciju, strādājot maksimālai kvalitātei, pamazām auguši uzstādījumi savam darbam.

Kas ar pneimobili notiks pēc sacensībām? „Zem preses jau neliksim, tas paliks mūsu rīcībā un mēs varēsim piedalīties sacīkstēs nākamgad,” puiši lems, vai ko uzlabot; gadījumā, ja izlems piedalīties atkārtoti, viņi plāno mainīt pneimobiļa rāmi, sametinot to no alumīnija, kas padarītu agregātu krietni vien vieglāku.

Šobrīd viņi dara visu, lai jau pēc divām nedēļām pneimobilis būtu lietošanas gatavībā. Sacensību organizatoriem tad jāiesūta video, kas apliecina, ka uzbūvētais auto var braukt. Nedēļas laikā video tiks izvērtēts un dots akcepts dalībai. Pagaidām puiši domā, ka uz Ungāriju dosies jau 3.maijā: „Galvenais ir tikt līdz Ungārijai, nobraukt sacīkstēs un pierādīt sevi. Pēc tam varēsim braukt mājās, dzert pēdējās bērzu sulas un ēst kūku.”

Kas attiecas uz tuvāku nākotni, ja pneimobilis būs brauktspējīgs, Krišjānis un Mārtiņš to prezentēs „Mehu dienās 2016” aprīļa nogalē, kur laipni gaidīti visi interesenti!

Jaunie censoņi aicina sekot līdzi pneimobiļa stāstam Facebook lapā, kur teju katru dienu tiek ievietotas fotogrāfijas un dokumentēta pneimobiļa būve.

Pneimobiļa komanda - Mārtiņš Ziemelis, Krišjānis Galiņš, Guntis Zondaks, Baiba Ziemele  izsaka pateicību atbalstītājiem un sponsoriem: ģenerālsponsoram – Aventics, kā arī pārējiem sponsoriem - Astartes nafta,  veikalam Instrumentu nams, Jelgavas Domei, SIA Leax Baltix, SIA I un A gultņi, Milwaukee, SIA Moduls Interjers un SIA Signum.